Koks, koks, koks, koks, stabs... nē, stabs nē

Augusta beigās pavisam netīšām biju tādā kā atvaļinājumā, kad visa ģimene sasēdāmies mašīnā un devāmies apceļot tuvu un ne tik tuvu Eiropu. Tik pat netīšām par savu tālāko galapunktu izraudzījāmies Dāniju un piestājām arī Kopenhāgenā. Vēl nejaušāk – Kopenhāgenā aizgājām uz LEGO veikalu un kādu pusotru stundu pavadīju pie pick-a-brick stenda. Kas ir pick-a-brick? Tā ir tāda fīča, kad paņem speciālu trauku un saber tajā dažādas LEGO detaļas, cik nu tur lien, vai cik māki samānīt iekšā. Un šī procesa laikā, tik tiešām, pavisam netīšām sagrābos veselu čupu ar šiem klučiem .

Tajā brīdī nebija ne jausmas, kam es tos izmantošu. Tā nu man viņi kādu laiku pa galdu mētājās, līdz vienā jaukā vakarā iešāvās prātā doma, ka šie kluči varētu noderēt LEGO koku stumbros kā centrālais elements. Domāts – darīts. Vienā vakarā, skatoties galīgi ne-LEGO filmu, tapa LEGO koks, kas manuprāt ir diezgan stingrs, bet izskatās ļoti jauki un dabīgi.

Kā tādu uzbūvēt? Nu te būs viens piemērs:

Sākam ar jau minēto stumbru. Es to veidoju astoņas pogas augstu. Pie tam – apakšējā daļā ielieku slīpās detaļas, kas imitē koka stumbra pakāji, kur sakņu virsa ir redzama. Savukārt augšējā daļā vienu pāri vienā virzienā atstāju tukšu – tur iesēdināšu zemākos un resnākos zarus.

Zemākos un resnākos zarus uztaisiju par pamatu izmantojot 1 x 5 tehnikas plāksnīti .

Tai vidējais posms ir ar caurumu. Caur to var izmaut stienīti vai garo, stingro trubu, tādējādi savienojums ar jau izveidoto stumbru būs īpaši stiprs, jo minētajiem, pavisam nejauši nopirktajiem, klučiem visas pogas ir dobas. Pārējais jau ir gaumes lieta. Minētajā piemērā es zarus padariju vēl resnākus un garākus ar brūnām eņģu plāksnītēm, kurām galos saspraudu lapu elementus. Galvenais – cenšos sekot līdzi, lai katrs elements būtu kaut kādā veidā piesprausts vismaz ar divām pogām. Pieredze rāda, ka vienas pogas stiprinājumiem ir tendence pamest savu paredzēto vietu.

Pāris nākamās sekcijas veidoju šādi: ņemu vienu parasto brūno, apaļo kluci un tam sāniski uzspraužu brūnās eņģu plāksnes. Nevar likt parastajā virzienā, jo tad tās nosedz apaļā kluča ass caurumu, caur kuru vajadzēs izvērt centrālo stienīti vai trubiņu. Tālāk plešam platumā pēc gaumes. Var uz zaļajām lapām uzspraust vēl kādu parasto brūno plāksnīti, tas izskatīsies kā glīts sazarojums (kā zināms – kokiem zari nav tikai taisnas špagas). Šādas sekcijas taisam vairākas, cik nu mēs to koku gribam garu.

Ļoti noderīgs elements šādu koku būvniecībā ir šī plāksnīte:

Tai var uzkabināt gan sāniskus zarus, gan uz augšu vērstus, kā zemāk redzamajā bildē. Tāpat var spraust lapas pa tiešo uz tiem āķiem. To gan es izmantoju jau tuvāk galotnei.

Tuvāk virsotnei saspraudu zaļos lapu elementus jau pa tiešo uz brūnā klucīša. Lapu elementu noapaļojumi atstāj pietiekami daudz vietas, lai caur cenrtālo ass caurumu dabūtu cauri stienīti vai trubas elementu. Nu un, protams, tuvāk galotnei stumbrs jau vairs nav tik resns, tāpēc pārgāju uz mazajiem apaļajiem klučiem.

Pašu virsotni veidoju saspraužot lapu elementus pa tiešo uz centrālā mietiņa / trubiņas.

Galotne – mazais mietiņš, kuram sāniski piesprausti daži lapu elementi.

Kopā sanāk kaut kas šāds.

Platumu un sazarojumu, protams, veido pēc vajadzības un gaumes. Ķēpa ir tad, ja nav trubas elementa, jo tad jārēķina stumbrs tā, lai mietiņi savienotos kaut kur apakļā kluča vidienē labākai stimgrībai. Foršums šitai metodei ir tas, ka eņģu vietās zarus var paliek uz augšu vai leju, kā vajag, kādu koku mēģina atainot. Kaut kad pamēģināšu šādi uztaisīt arī bērzu. Kad pamēģināšu, pielikšu te bildi, kas sanāca.